Kad pazūd ierastais pamats zem kājām – amats, kas gadiem šķita stabils un perspektīvs – rodas sajūta, ka viss, ko esi veidojis, pēkšņi zaudējis vērtību. Šobrīd esmu tieši šādā situācijā. Kā Scrum Master / Agile Coach esmu saskāries ar darba tirgus pārmaiņām, kurās šī loma šķiet šķiet kļuvusi mazāk pieprasīta. Vietējā darba tirgū pēdējo divu mēnešu laikā esmu pamanījis vien vientuļu Scrum Master darba sludinājumu, un tas liek apsvērt: vai šī profesionālā identitāte vēl ir dzīvotspējīga?

Šīs pārmaiņas varētu būt saistītas ar dažādiem faktoriem – mākslīgā intelekta straujo ienākšanu IT nozarē, karadarbību reģionā un ekonomikas bremzēšanos, vai citiem. Taču neatkarīgi no cēloņiem, šaubas un neskaidrība, kas rodas šādā situācijā, ir dziļi personīgas. Spriedzi kāpina nepieciešamība nodrošināt ģimeni un vēlmi turpināt attīstīties savā izvēlētajā profesionālajā virzienā.

Esmu apsvēris iespēju mainīt profesiju, taču tas prasa laiku, saistīts ar risku izgāzties, un visdrīzāk, radītu ienākumu kritumu . Tajā pašā laikā joprojām redzu potenciālu savā līdzšinējā profesijā. Mani motivē iespēja realizēt savas stiprās puses, radīt pievienoto vērtību tuvākajiem un sabiedrībai kopumā. Tomēr realitāte, kurā esmu vairākas reizes īsā laikā zaudējis darbu, liek pārvērtēt, cik lielā mērā spēju kontrolēt un virzīt savu dzīvi vēlamajā gultnē.

Apsveru arī iespēju kļūt par uzņēmēju un piedāvāt savus pakalpojumus kā ārštata darbinieks. Tas varētu paplašināt potenciālo klientu loku Eiropas mērogā, kā arī sniegt iespēju ceļot profesionālās darbības ietvaros. Šobrīd šī doma vēl ir idejas līmenī, taču tā rosina cerību un iztēli.

Koučinga joma pēdējos gados piedzīvo būtisku izaugsmi – īpaši pārmaiņu un nenoteiktības laikos. Saskaņā ar ICF (International Coaching Federation) datiem, 80% cilvēku, kuri piedalījušies koučinga procesos, ziņo par ievērojamu pašapziņas pieaugumu, un vairāk nekā divas trešdaļas ir uzlabojušas darba un dzīves līdzsvaru[1]. Koučings nav padomdošana, bet gan strukturēts ceļš uz skaidrību, izmantojot jautājumus, kas fokusējas uz iespēju meklēšanu, resursu apzināšanu un konkrētu mērķu definēšanu, un to sasniegšanu.

Situācijā, kad darba tirgus mainās, bet nākamie soļi nav skaidri, koučinga pieeja palīdz atgriezties pie sava kodola – vērtībām, stiprajām pusēm un jēgpilniem virzieniem. Tā palīdz pārvērst baiļu pilnus jautājumus ("Ko tagad darīt?") uz drosmīgiem meklējumiem ("Kas vēl ir iespējams?").

[1] https://www.michalholub.cz/download/ICF-Global-Coaching-Client-Study-complete.pdf

Šī aktivitāte palīdz apzināt, kas Tevi šobrīd bremzē, un pārvērst šīs sajūtas konkrētā virzībā.

Soli pa solim:

1. Uzraksti 3 lielākās bailes, kas Tevi šobrīd kavē. Piemēram: – "Es neesmu pietiekami kvalificēts." – "Es nevarēšu nopelnīt kā ārštata darbinieks." – "Man nav ko piedāvāt, bez nesenas pieredzes."
2. Katru no bailēm pārraksti kā koučinga jautājumu. Piemēram: – "Kā es varētu uzzināt, cik pieprasītas ir manas prasmes ārpus Latvijas?" – "Kādu atbalstu man vajadzētu meklēt, lai uzsāktu darbību kā ārštata darbiniekam?"
3. Izvēlies vienu jautājumu un sagatavo 3 iespējamas atbildes. Nevis domājot "kāpēc tas nevar notikt", bet "kas būtu nepieciešams, lai tas notiktu?"
4. Definē vienu konkrētu soli, ko veiksi tuvāko 48 stundu laikā. Piemēram: – "Pierakstīšos uz attālinātu konsultāciju ar kouču." – "Izveidošu LinkedIn ierakstu par to, ko meklēju."

Profesionālās pārmaiņas var būt biedējošas, taču tās nav jāuztver kā beigas. Tās var būt jauna posma sākums – iespēja pārskatīt, kas patiesībā tev ir svarīgs, kāds Tu esi ārpus amata nosaukuma, un kādu dzīvi vēlies radīt sev un savai ģimenei.

Pielietojot koučinga domāšanas veidu mēs stiprinām uzticību sev, vairāk nekā ārējiem apstākļiem. Un tieši tur sākas spēks – pārliecība un spēks rīkoties, pat ja zeme zem kājām joprojām kustas.